Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas attīstība Latvijā

1980-to gadu beigas un 1990-to gadu sākums

Sistēmas izveide

Latvijas nacionālās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā bija viena no pirmajām reformām augstākās izglītības jomā neatkarīgajā Latvijā. Reformas mērķis bija iegūt Latvijas augstākās izglītības sistēmas starptautisku atzīšanu.

1991. gadā tika pieņemts pirmais neatkarīgās Latvijas Izglītības likums. Tas formāli definēja augstākās izglītības iestāžu licencēšanu un akreditāciju, tomēr vairāki būtiski aspekti, tai skaitā funkcionāla kvalitātes nodrošināšanas sistēma, bija tikko pieminēta.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma Latvijā tika izveidota valsts un augstākās izglītības iestāžu kopīgiem spēkiem. To veicināja divi galvenie faktori:

  • Vērienīga studiju programmu restrukturizācija, pārejot no piecu gadu programmām uz divu līmeņu (bakalaurs un maģistrs) struktūru, kas noveda pie liela skaita praktiski jaunu studiju programmu izveides un nepieciešamības novērtēt studiju kvalitāti tajās.
  • Privāto augstākās izglītības iestāžu izveidošanās un neuzticēšanās to izglītības kvalitātei.

1994.–2012.

Sākotnējais modelis

1994. gada decembrī tika nodibināta Latvijas pirmā kvalitātes nodrošināšanas aģentūra – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC).

1995. gada novembrī tika pieņemts Augstskolu likums un īsi pēc tam tika apstiprināti pirmie noteikumi, kuri aprakstīja akreditācijas procedūras.

Noteikumos aprakstītā sistēma, ko var uzskatīt par pirmo kvalitātes nodrošināšanas modeli, iekļāva trīs procedūras:

  • Privāto augstākās izglītības institūciju licencēšana. Tā tika ieviesta kā sākotnējā novērtēšanas procedūra jaunveidotajām privātajām augstākās izglītības institūcijām, lai uzraudzītu to mērķus un kapacitāti izglītības nodrošināšanā. Pozitīvs vērtējums ļāva augstākās izglītības institūcijām īstenot studiju programmas un izdot diplomus savā vārdā (ne valsts vārdā). Valsts augstākās izglītības institūcijām šī procedūra netika piemērota, jo tika uzskatīts, ka valsts kā dibinātājs jau ir informēts par institūcijas mērķiem un kapacitāti.
  • Visu augstākās izglītības institūciju akreditācija. Tā nodrošināja augstākās izglītības institūcijām tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus. Akreditācijas procesā tika novērtēti gan institūciju organizācija, gan resursi.
  • Visu studiju programmu akreditācija. Lai studentiem varētu izsniegt valsts atzītus diplomus pēc konkrētas studiju programmas apguves, gan izglītības institūcijai, gan konkrētai studiju programmai vajadzēja būt akreditētai.

Kopš 1996. gada AIKNC organizēja augstākās izglītības institūciju un studiju programmu novērtēšanu.  AIKNC bija atbildīgs par akreditēto programmu un kvalitātes nodrošināšanas ekspertu datu bāžu uzturēšanu, kā arī par ekspertu darba un darba vizīšu augstākās izglītības institūcijās organizēšanu. Tomēr lēmumu pieņemšana tika atstāta Augstākās izglītības padomei (AIP) iestāžu gadījumā, un Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijai (AIPAK) studiju programmu gadījumā. Kopš 1996. gada AIKNC darbojās saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministriju noslēgto līgumu.

Programmu novērtēšana Latvijā tika uzsākta 1996. gadā un līdz 2012. gadam AIKNC bija noslēdzis divus pilnus novērtēšanas ciklus, katru 6 gadu garumā.

Savas darbības laikā AIKNC kļuva par biedru CEENQA, INQAAHE, kā arī piedalījās EQANIE un EAQAN darbā.

2010. gadā ENQA pārtrauca pilntiesīga biedra statusu, pēc tam, kad AIKNC tika veikts novērtējums atbilstībai Eiropas standartiem un vadlīnijām (ESG), kura laikā tika konstatēta neatbilstība vairumam uzstādīto standartu.

Visu studiju programmu novērtējums / studiju virzieni

2011. gadā, kad AIKNC vēl joprojām bija atbildīgs par studiju akreditācijas procedūras organizēšanu, Augstākās izglītības padome Eiropas Sociālā Fonda projekta ietvaros organizēja visu Latvijā īstenoto studiju programmu novērtējumu. Tā mērķis bija identificēt programmu dublēšanos, noteikt labākās, kā arī slēgt visvājākās studiju programmas.

Lai padarītu sistēmu pēc iespējas salīdzināmāku, studiju programmas tika sagrupētas atbilstoši to saturam. Tas palīdzēja izdarīt secinājumus un rekomendācijas trīs līmeņos – studiju programmas līmenī, studiju virziena līmenī izglītības institūcijas ietvaros, kā arī studiju virziena līmenī visā valstī kopumā.

Vēlāk tika nolemts, ka audita pieejas un rezultāti var tikt izmantoti lēmumu pieņemšanai studiju programmu un studiju virzienu regulārās akreditācijas ietvaros. Šis lēmums tika nostiprināts ar Augstskolu likuma grozījumiem (2012), kas noteica pāreju no studiju programmu novērtēšanas uz studiju virzienu novērtēšanu.

2013.–2015.

Izglītības un zinātnes ministrija

2012. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus noteikumus par augstākās izglītības iestāžu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, kas noteica, ka akreditācijas funkciju var veikt organizācija, kurai IZM to deleģējusi vai arī IZM var veikt to pati.

Ņemot vērā, ka bija nepieciešams pieņemt lēmumus par studiju virzienu akreditāciju, sākot ar 2013. gada aprīli Izglītības un zinātnes ministrija nodrošināja akreditācijas un licencēšanas procesa organizēšanu. Lēmumi par izglītības iestāžu akreditāciju tika pieņemti Augstākās izglītības padomē, bet lēmumi par studiju virzienu akreditāciju tika pieņemti Studiju akreditācijas komisijā, kura bija paplašināta Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija.

Visā IZM darbības laikā, bija vienota izpratne par to, ka nepieciešama jauna aģentūra, kura izpildītu prasības pilntiesīgai dalībai ENQA.

Kopš 2015

Esošā sistēma / AIC

Lai novērstu nenoteiktību augstākās izglītības sistēmā, kā arī krītošo Latvijas augstākās izglītības prestižu Latvijas vidusskolēnu vidū, pēc iesaistīto pušu debatēm, tika nolemts, ka AIC ir visatbilstošākā organizācija augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas funkcijas veikšanai. 2014. gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju ar AIC kā izvēlēto institūciju kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidei.

Pēc AIC izraudzīšanas un aktuālo normatīvo aktu pārskatīšanas, ar mērķi nodrošināt augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu, AIC izveidoja struktūrvienību ar nosaukumu Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA). AIKA organizē augstskolu un koledžu un studiju virzienu akreditāciju, studiju programmu licencēšanu, kā arī veic citus ar augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītus uzdevumus. Ir izveidota Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padome (AIKNP), kura sastāv no 8 dažādu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem un kuras uzdevumi ir apstiprināt Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas sastāvu.

Būtiski, ka AIKA kā jauna kvalitātes nodrošināšanas organizācija kopš pirmsākumiem tika veidota saskaņā ar jaunāko standartu un vadlīniju redakciju ESG-2015, kuri tika pieņemti īsi pirms tās izveides.

Šobrīd Latvijā tiek īstenoti trīs galvenie augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas procesi:

  • Augstākās izglītības institūciju akreditācija – institūcijas darba organizācijas un resursu kvalitātes novērtējums, kura rezultātā institūcija tiek atzīta no valsts puses un tā var izsniegt valsts diplomus. Izglītības institūcijas tiek akreditētas uz nenoteiktu laiku, un ārpuskārtas institūcijas akreditācija var tikt organizēta gadījumos, kad pārkāpti nozari regulējošie normatīvie akti. Lēmumu par institūciju akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome (AIP).
  • Studiju virzienu akreditācija. Kopš 2012. gada Latvijā ir spēkā jauns ārējās kvalitātes nodrošināšanas modelis, kurš ietver pāreju no individuālu studiju programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju. Tas ir novērtējums ar mērķi noteikt augstākās izglītības institūcijas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju īstenot studiju programmu atbilstoši konkrētam studiju virzienam regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Studiju virziena akreditācija dod augstākās izglītības institūcijai tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus par studiju programmas, kas atbilst noteiktam studiju virzienam, Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem Studiju kvalitātes komisija (SKK). Studiju virzieni var tikt akreditēti uz diviem termiņiem – 6 gadi (pozitīvs lēmums) un 2 gadi (lēmums ar nosacījumiem, ja tiek konstatēti trūkumi, kuri var tikt novērsti studiju virziena akreditācijas termiņa laikā). Negatīva lēmuma gadījumā, akreditācija netiek piešķirta.
  • Studiju programmu licencēšana – novērtējums, kuru veic, lai piešķirtu tiesības augstākās izglītības institūcijai vai tās filiālēm īstenot studiju programmu. Katra jauna studiju programma ir jālicencē, un tikai pēc tam tajā drīkst uzņemt studentus. Lēmumu par licencēšanu pieņem Studiju kvalitātes komisija (SKK).

Kopš 2018. gada AIKA ir pilntiesīgs ENQA biedrs un kopš 2018. gada decembra AIKA ir iekļauta EQAR. Pieņemtie lēmumi apliecina to, ka AIKA organizētajām augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanām var uzticēties gan Latvijas, gan ārvalstu augstākās izglītības institūcijas, studējošie un citas ieinteresētās puses, kā arī to, ka AIKA tiek uztverta kā uzticams partneris Eiropas augstākās izglītības telpā.

Sadaļas sagatavošanā ir izmantoti šādi informācijas avoti:

  • Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras pašnovērtējuma ziņojums,
  • Blese R., Kažoka A., Silka J., Zariņa I., Establishing a national quality assurance agency in the light of ESG 2015, “Education. Quality Assurance”, No. 2, Neatkarīgā akreditācijas un reitingu aģentūra, 2017
  • Kažoka A., Silka J., Rauhvargers A., Moving Quality Assurance from Programme to Institutional Level, Internationalisation of Higher Education, izdevums Nr. 4, 2018

AIKA